as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

nē, nu viens cilvēks, kas šito būtu domājis. ieskaitu latvijai punktu par pikanto kefīru, sakārdinos, tomēr saprotu, ka rādās, ka jaunnedēļ man jāpabūt atpakaļ šeit. tā jau nekas, bet tas kefīrs.
un, skaties, tikai, šodien veikalā jaukajai pienproduktu firmai farmi parādījies jogurta dzēriens ar ķiplokiem un lokiem. nu nav jau tik kruts kā ķiplokkefīrs, bet... kaut kas tur ir.

un šis nav mazsvarīgi, mans pikantā kefīra kults ir tikpat liels kā ķiršu kults. un ķiršu dēļ es esmu radiniekus gatava iztirgot.

vēl par nevienu neinteresējošām tēmām: mani sapņi. es šonakt tiku čūskas sakosta un miru nost. nekad sapnī nebiju mirusi. redze šilierējas, rokas dreb, kājas ļimst... zināju, ka, ja aizmigšu, nepamodīšos vairs nekad. tad liku sevi sist un knaibīt un pļaukāt. garais stāsts ir garš un neinteresants. bet tieši tā miršanas sajūta bija tik reāla, it sevišķi nespēja skaidri redzēt un skaudras sāpes par visu ķermeni, jūtot kā inde izplūst. beigās saļimu vienās rokās un brīdī, kad sapnī aizmigu, dzīvē pamodos. tajā brīdī bija tā muļķīgā un-ja-nu-sapnis-ir-šajā-pusē sajūta. nakti pirms vispār trauksmes lēkmē uzlecu kājās, kaut kas ir nokavēts, kaut kas ir nokavēts. attapos tikai, kad izdzēru glāzi ūdens. ar garšas kārpiņām realitāte ir visvieglāk sajūtama.

smaržas sapņos ir izteiktas, it sevišķi pazīstamu cilvēku, tāpat balsis un, protams, bilde. kinētiskais viss darbojas arī spilgti. man nevajadzētu totēmu, vajadzētu kādu nolaizīt.