Jun. 7th, 2011 11:57 pm šķērsoju ielu, un tur, šķiet, alfa romeo, tādā baisā tempā metas man virsū. it kā jau pierasts, ka igaunijā drīkst riskēt ar dzīvību, ja vien zebra smuki uzzīmēta, bet sabijos un lecu atpakaļ. džeks uzbrauca uz zebras patiesi, bet, ieraudzījis mani, tā amizanti padeva atpakaļ un apstājās. sasmaidījos un lēnlēnītiņām tipināju pāri. smuks džeks bija. smukās mašīnās reti ir smuki džeki. un tādi viņi mūžam paliek viena smaida atmiņā. nākamā situācija bija, kad man pretī nāca pāris, kur dāma tāda apaļīga ar apskatei izliktām milzu krūtīm, puisis jaunāks, tāds aktīvs un cimperlīgs, plātās ar rokām, kaut ko stāsta. un tad, kad viņi ienāk manām ausīm sasniedzamā teritorijā, sadzirdu fragmentu: любовь... это...
un tas arī viss, viņš ietur pauzi un ārā no manas zonas. gribējās skriet pakaļ, ķert aiz rokas un jautāt- nu, nu, kas?
dienvidu naktis. mums mazliet pieskarsies. Leave a comment |