penny_lane | Apr. 29th, 2011 08:47 pm un vēl. es jau kaut kad pieminēju, kaut kad solīju atrast. un nu te viņš ir. dzejolis, kas balsī lasīts var mani saraudināt. dzejolis, kas man saistās ar.. ne tik ļoti ar mīlestību pašu, kā ar domu par mīlestību. pavisam vienkārši. pavisam skaisti.
Kad Tu ienāksi manā būdā,
Tev būs migla matos.
Putna oliņas ir Tavas acis.
Nekad nevar zināt,
kas no tām izšķilsies:
draudīgs vanags
vai ķīvītes kliedziens.
Pamelo vēl,
pamelo man par sudraba ceļiem,
ko minušas tavas pēdas.
Taureņi pavasarī laižas no
sirds uz sirdi,
kurmji alās sten no laimes.
Stāsti, ka tu mani pazīsti jau
kopš bērnības,
mīlēji jau kopš mīlestības.
Melo man lielus vārdus,
es ticēšu. Read Comments |