as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

vakar.

- viņš ir normāls, man liekas.
-kā tu to domā?
-nu, normāls.
-?
-ne tāds kā tu. ne tāds kā es. normāls.

un to gandrīz varētu noturēt par nicīgu slavinājumu mūsu ekstraordinārajai būtībai, ja ne tai tonī kaut kas gandrīz vai cieņas pilns.

vēl aizvien rakņājos esi sveicinātās skumjās un iztēlojos vidusjūru.
man kāds ierosināja, ka varbūt man nevajag turp doties, nav ko sašķaidīt ilūziju par happy place.
šausmīgi sašutu.
saprotu jau, ka nekas nekad nenāk atpakaļ. bet ja tur vēl aizvien ūdens nav tik zils, cikādes tik skaļas un cilvēki tik čokurbrūni, tad nezinu, kam vairs ticēt. ar roku sasniedzamas zvaigznes, ģitāras smiltīs, lēti vīni un citas banalitātes.

jā, es nekur citur neesmu bijusi tik laimīga. iespējams, mana izpratne par laimi ir smieklīgi klišejiska.

bet to es allaž esmu drusku domājusi. ka varētu beigt no sevis jebko iedomāties, noslēpties dienvidos un tā arī nodzīvot. vienkāršā siltumā.