as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

es domāju par shine a light. draudziņš saka, ka tikai kopā ar mani varot būt redzējis.
saku, ka nē.
jo parasti tak zvaniņi ko pazvanīt.
atmiņas par garo puisīti priekšā, kolu degunā, skriešanām uz, streipuļošanām no.
draudziņš saka, ka man caura galva.
bet nu kā. es tak zinu. bija šainalaits parīzē.

mēs steidzīgi diezgan gājām, bija doma piesēst, bet novēlojāmies. visa zāle bij tumšsarkana un papilna.
es atceros histēriskos smieklus pie jaunības intervijām, enerģijas no kīta un citas no mika, to dziesmu par daudzajām meitenēm, kas it kā nosimbolē visus akmeņus, atceros klusu un mierīgu sajūsmu, atceros, ka, ejot mājup, pār elizejas laukiem krita gandrīz neredzama krēsla, atceros jocīgo sarunu par paint it black, šampanieti ar ginesu, nogurumu un simpātiskus velnus.

filma un iesaiņojums, viss kā nākas.
bet, ja tiešām, ja tiešām. koka gabals, ne meitene.
par lietām, ko nevar lejuplādēt, mani dārgie.