| Dec. 26th, 2010 01:20 pm neizturams pārgurums. apspiežu hipohondriju un saku, jā, tā viņš dara ,mans organisms, kad vēlas boikotēt ārpasauli. dzirdu savu sirdi. teju vai nemitīgi. un gribas iepļaukāt sevi. varbūt vairāk vēl gribas ierakties atpakaļ starp segām, bet nedrīkst, protams, ka nedrīkst.
vakar toties bija jauki. pļāpas par nāvi parastās eksistenciālās, uzreiz pēc melnā gulbja un kopā ar karstvīniem. pēc tam coupling līdz iemigšanai, sasodīts, kad izlec vecas atkarības, tu taču esi galīgi bezspēcīgs.
melnais gulbis bija skaists. bet natālija, vaimandieniņ, kā viens cilvēks var tik perfekti tēlot. paredzami apstulbinoša filma.
un mēs beidzot izrunājām visu, kas nekad nebija pateikts skaļi. jocīgi. nebiju domājusi, ka tā vispār var.
bet, nē, palika viegli un labi.
ilūzijas par atklātību vismaz. un trakas kupenas, kā man negribas aizvērt durvis no otras puses. visādās nozīmēs.
bailes no aukstuma, saprotams, ir tikai iegansts.
bet par īstajām bailēm drošāk ir nerunāt. Leave a comment    |
