as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

es allaž esmu izjutusi baisu pretīgumu pret oficiālām sarakstēm. it kā rutīnas liekulībiņas mani personiski aizvainotu. pat apzinoties savu bērnišķīgumu, nevaru, nevaru sevi piespiest runāt baltblūziski, pat tad, kad skaidrs- citādi nevar un nevajag.

man nav ne jausmas, cik daudz sliktuma ar šito esmu sev nodarījusi.

un tagad, kad man atsūta mazu nopulētu vēstulīti, sakot, man te tevi ieteica, tu mākot rakstīt, nāksi palīgā, visu tādu smuku un neitrālu, es izjūtu zināmu prieku, rakstot pretī mazburtiņu muļķības.

bet vispār. tā tak ir cilvēku biedēšana.

pamodos ar sauli acīs. un īsu brīdi- pussapnī, pussārā, it was a wonderful world, kā tik daudziem patīk dziedāt.