| Sep. 29th, 2010 01:32 am man galvā ir daudz mazītiņas balstiņas, kas runā lietas, ko es nesaprotu. viena šodien teica, ka esmu maziska. viss, ko spēju izdomāt: tas noteikti ir pretstats kaut kam lieliskam.
un tad vēl esmu sākusi iet uz batutu pulciņu, ko darīju arī septiņu gadu vecumā, tā kā mazītiņā w manī iekšā lēkā un kratās un zina- nekas nav mainījies.
vēl ir rudens, kopš es skaļi pateicu, ka neparko negribu nomirt ziemā, tā frāze mani nepamet. te nav nekā mazītiņa.
modinātājs saka, ka nu jau līdz rītam ir palicis mazāk par svēto astoņstundnieku, bet viss par ko varu domāt ir kaut kādā anketkladē nejauši izlasītā velosipēdatklāsme: when everything feels right.
un puisīti vārdā ideja mēs šodien fiktīvi nogalinājām simtiem reižu, bet tad atkal augšāmcēlām, lai viņš pasaulei varētu sludināt svēto domu, ka skaipu var izgudrot katrs kretīns.
kaut kur pasaulē noteikti ir vadiņš, ko man pieslēdzot, ārā lītin lītu tādi puisīši. pagaidām reizēm viss palido un ir labi un viss ko vajag, bet ir taču bijis, tātad var būt vēl, ka atrodas kņudinātājs. kontakts. un iedomas un izdomas top par pabeigtību. Leave a comment    |
