as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

ielas ir sestdiena. un, jocīgi un pašsaprotami vienlaikus. pārīši izskatās pagalam laimīgi, kamēr pašpārliecinātības maskas (un drēbes) uzlikušie izskatās teju vai žēlojami skumji. vēl dīvaināk ir tas, ka vienīši ir skaistāki, daudz skaistāki. sačākstējuši vecīši, jauni apalīši, noskrandušie- tieši viņi staigā, sadevušies rokās.
atnācu mājās, atradu ledusskapī skābētus gurķus. nu laimīga un pilna skābētiem gurķiem iešu gulēt.
it sevišķi tāpēc, ka jau trešo reizi nošilierējas zibens. īsts tā kā nevarētu būt. diez vai arī halucinācija, drīzāk kāds gaismas spoks.

pēdējā laikā neparasti bieži piereģistrējas un aizmirstas ainiņas. šķiet- tā arī labāk. garāmejoši skaistuma uzplaiksnījumi tāpat nevar tapt pierakstīti.