| Feb. 2nd, 2010 03:26 pm "-vispirms viņam jāpabeidz glezna.
-viņš to nekad nepabeigs.
-tātad viņš nekad nemirs."
brīžiem ir klusi. brīžiem ir paniski jautri. un kliedzoši muļķīgi, kad pēkšņi tu sēdi klišeju sniegputenī, aplītī un, nē, tie pat nav anonīmie alkoholiķi, tā ir lekcija, kur mēs viens pēc otra skaļi atkārtojam, ka laime ir laimē, tu esi vislabākais tu..ak, jūs to visu esat dzirdējuši. daudz par daudz.
apsniguši suņi.
es gribu būt kaķis un vēl es gribu, lai cilvēkiem ir subtitri. tā šorīt teicu.
bet patiesībā. visvairāk gribu pārkāpt pāri spoguļapsēstībām, izvēlēties logus spoguļu vietā, izvēlēties jautājumus atbilžu vietā un zināt savu vietu tik labi, ka gandrīz garlaicīgi paliktu.
mazāk runāt. vairāk rakstīt.
neizniekot sajūtu, ka patiesībā viss jau ir ļoti ļoti labi, ja piever acis uz vienīgo neiederīgo elementu savā pasaulē.
greizo spoguļu istaba man allaž likusies visgarlaicīgākā no mežaparka atrakcijām. Leave a comment    |
