as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

mirklis.
izlasīju par to, ka diezi kaut kas ir pašas piedzīvots un autore tik jauna, tik jauna, nolēmu uz brīdi sajusties tik veca, tik veca un pasmaidīt. nu uzreiz pēc tam smaidīt par šo pasmaidīšanu, protams.

alisi vēl daudzi slavēšot, tā vēl tur rakstīts. ilgpilni mīņājoties: nu?nu?nu?


apsēsti klausos vienu un to pašu dziesmu, nu jau 12 stundas. but funny thing, i'm not at all sad
that it stopped this way.

skola. autobuss. palaizīt grīdu.
izbeigt priecāties par tik pašnāvnieciskām notīm.
izbeigt refleksijas par tēmu- why don't they love me.
izbeigties.
tev rokās.

ā, un vēl. vakar kursabiedrene jautāja:
-a klau, par ko tev tā dzeja ir?
-nū...nu varbūt kaut ko netā izlasi.
-nē, man nepatīk dzeja. tu vienkārši pasaki par ko?
-amm...nu.ēē...
-nu tipa tur par mīlestībām nelaimīgām?
-amm. nu tipa. laikam.