as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

vot, gribētos tagad te iemaukt visas tās smalkās un saprātīgās lietas, kas dienas laikā izskrien pa galvu. nesanāks. vajadzētu ar diktofoniņu staigāt apkārt un allaž ierunāt katru bezjēdzību, apkārtējiem ar būtu mazāk jācieš. nu, sākot ar to, ka šodien aerobikā meitenei man priekšā bija tāāāāds dibens, ka sāku apcerēt orientācijas maiņu, beidzot ar naksnīgi poētiskām domām, klaiņojot par savu smadzeņu mazdrusku gaisīgāku daļu.

un tad vēl kaut kad padomāju, ka maģiskais reālisms kā literatūras žanrs varbūt ir ierobežots. bet kā vārdu salikums- lūpas nolaizošs. un un un... nav vērts censties. kamēr sakārtošu visu alfabētu vārdos, vārdus- loģikas ķēdītēs.. būs jauna diena, jauns gads, jauna dzīve.