| Sep. 20th, 2009 12:19 am ai, ai, ai, w.
mja. bija jauks vakars, ar bezgala piemīlīgo beļģu meiteni- viņā ir kaut kas no perfektā skaistuma-, ar manu trako rūmmeiteni un vācieti. kuru, kā izrādās, sauc dženifera, kura ir pa pusei amerikāniete, un āārkārtīgi saprātīga būtne. man viņa visu laiku prātā bija ieķērusies kā viena no divām jautrajām apalītēm, tā kā pa lielam- nepiedodami. saruna kaut kā panesās sākumā par lingvistiku, beidzot ar vēsturi un tās sāpīgumu un subjektivitāti. kad dzirdēju sevi sakām, ka vienīgais iemesls kādēļ latvieši un šajā gadījumā- īpaši igauņi- nav spējīgi norīt krievu valodas tuvumu un eksistenci, ir insecurity of the tiny nations and all kind of absurdities in general, pabrīnījos.
haida kungam taisnība. tikai uz sevi vērsti radījumi neredz acīmredzamo. kaut kas par klusēšanas zeltu. kaut kas par vērošanas bezgalīgo noderīgumu. vēl tūkstoš stāvu, kur augt.
par pašu haida kungu. šodien ne pa jokam uzmetu lūpu, ka man te atļaujas pārmest nespēju izteikties un vēl visko. bēt. nu, bet, protams. ja tu, saulīte, neesi spējīga domu nolikt skaidri un nepārprotami, tev nav iemesla neuzklausīt kritiku. kurš gan cits, ja ne viņš? Leave a comment    |
