as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

īsumā. iemetos istabā ar pārlaimīgu kliedzienu: "this day is oooover!"

mana krievu meitene, ko vēl neesmu stāstījusi, ir ar special needs. un ne molko smeldzīgajā veidā, tā pa īstam. neko. cīnamies. mazs bērns ar sliktu dikciju. izmest no galvas citā laikā, bet devoutēties pa kārtīgam, kad darbojamies. bibliotēkā mani uzrunāja "alise doesn't" un "alien sex". feministes esejas par sievietes lomu kino plus teologa apcerējumi, ka sekss (kino) ir taisns ceļš uz...nē, nepareizi...uz paradīzi, tā lūk.

vispār man gribējās stāstīt, ka dienās kā šī, ilgojos pēc m. bet tad jāatceras, ka dzīvot vudija alena filmās mūžīgi nebūtu ne veselīgi, ne patīkami. r.i.p. kādreiz kaut ko aizmeilošu. esmu parādā. bija vēstule no taizemes vai laosas, tiešām neatceros, oda pēc maza un eksotiska hoteļa. gribētos jau teikt, ka haida kungs var neraizēties, bet ja nu viņš kādu dienu jutīsies pavisam drošs, visticamāk būšu beigta un aprakta.

man patiešām mīļas ir tikai divas prātvētras dziesma. viena jau kopš bērnības- tu izvēlējies palikt- otra. otra ir par vēja ģeneratoru. viņš viņu gribēja sasiet un sēja. kaut ko par mani tas pasaka. tostarp kaut ko par šaušalīgu mūzikas gaumi, bet.

pasaule ir privātīpašnieciska. nevis cilvēki. visi agrāk vai vēlāk izlemj, ka kaut kas būs viņu un tikai viņu. un, velns, ar veselu pasauli cīnīties bezjēdzīgi, loģika, argumenti un pieredze ir viņas pusē. es šodien iemācījos igauniski pateikt estevimīlu, un tad man īsziņiski bija jāaizsūta šī informācija tālāk. tas pagaidām ir vissvarīgākais.