| Sep. 18th, 2009 03:42 pm kefīrs tomēr ir viens no brīnišķajiem cilvēces izgudrojumiem.
te par atklātībām tika runāts. savos pirmsākumos es bliezu tik atklāti, ka ciba noteikti mani pazina labāk par māsu vai paziņām, it kā tālo ārzemju moments spēlēja kaut kādu lomu, bet pa lielam mana aizraušanās ar mētelīša virināšanu tik un tā nav nekas labs. tad, kad sapratu, cik daudzi apkārtējie dzīvie īstie mani ziņkārīgi un anonīmi lasa, tad kaut kā palika neomulīgi. pa vienam vien. viss, ko tu saki, var tikt izmantots pret tevi. filtri ir laba lieta. ja padomā, ko teiks haida kungs, ja palasīs, ko vecmāmuļa un ko onkulis tramvajā, nepieskaņojot sevi pilnībā, bet tomēr. vēl šitā padarīšana izskauž in my happy place efektu. sev un interneta publikai daudz vieglāk sacelt gaisa pilis ar pārromantizētiem notikumiem, skaistām mīlestībām, asprātīgiem dialogiem un blabla so on. kaut kad mans pašmērķis bija būt interesantai par katru cenu. tagad- vispirms būt godīgai. visādi citādi man tik un tā vajag, lai jūs visi esat par mani stāvā sajūsmā, skaidra lieta *insert emoticon here*. protams, ziepjburbuļkaraļvalstīs ir sava pievilcība, tāpat kā sevis eksponēšanā- kaut kāda aizraujoša sajūta. bet, iespējams, lielāks atklātības mirklis pat parādās tad, kad tu vispirms paskaties ar iespējamo lasītāju acīm uz sevi, kurš gan ir teicis, ka nedomāt un runāt ir patiesīgāk kā domāt un tikai tad runāt?
pē es: nešaubīgi- vēl šobaltdien bremzes man draņķīgas. bet vismaz ir. Leave a comment    |
