| Jul. 25th, 2009 06:19 pm gāju uz rimčiku. pa ceļam pie trīs kaķēnu līķīšiem sēdēja ceturtais. lai nomierinātu sirdsapziņu, nolēmu tā vietā, lai atpakaļ ietu pa citu ceļu, nopirkt viņam juniorkaķu pārtiku. neba nu dzīvos tāpēc, bet varbūt mirs priecīgs.
nevarēju vairs atrast. nospļāvos un gāju mājās. pie sava pūkainā izdzimuma ar mīlīgu sejiņu, ko izmitinām, kamēr topošais īpašnieks atvaļināts. šo skaistuli arī kāds savāca pārkāmējušu uz ielas. stāsts nav par kaķiem. stāsts ir par to, ka reizi mēnesī jāiedomājas par visiem pabērniem un pazvēriem, lai pēc tam visnotaļ mierīgi un ciniski atkal piemirstu. jo visiem, protams, skaidrs, ka pasauli izsāpēt nevar un censties jēga arī maza, drīzāk pats sajuksi prātā. vien nejauši žesti. sirdsapziņas nomierināšanai tātad. Leave a comment    |
