May. 14th, 2009 09:12 am parīze, 2009. g. marts
buržuju bohēmas naktis auksts alus šampanieša glāzēs. pret bruģakmeni, kas piesūcies soļu siltumu šīs gaismas pilsētas negausīgais izsalkums izplēnējušas zvaigznes. debesis allaž nākas atrast pēc aklas atmiņas kas gan ir mīlestība pret visas pasaules skūpstiem katru reizi saki šī esot pēdējā beidzot atmetis arī es gandrīz tevi nodzēšu pret šīm ilgām pēc mierīga miega divi slīkoņi vasaras lietū stāsti vēlreiz par vēju, kas jauc pelnus ar smiltīm stāsti, neliec man lūgties balss, kas šķērso augumu un pārgriež uz pusēm divi brūkoši krasti. es neesmu pirmā, kam apsolīta šī zeme. Leave a comment |