Dec. 13th, 2008 02:53 pm var jau stāstīt, ka viņa atnāca nerunājot, kamēr es baidījos runāt. ievilku elpu, lai saprastu, ka ir daži cilvēki, kuru klātbūtnē nerunāšu nekad.
bet kāda tam nozīme, ja viņa nokrīt pusagonijā un ātrajos krievu ārste stāsta, ka brālis no latgales atbraucis.
kamēr viņa uz jautājumu, kas ir pēdējais, ko atcerās, attrauc, ka neatceras. neko.
var stāstīt, ka tad kad ir bail, tu esi citādāka un meklē citus cilvēkus.
var samulst atceroties, kā pieej viņam klāt: -es tikai gribēju pateikt labdien. -labdien. -labdien. -?
nē, neko. šodien savāda diena un paslēpties dūmos.
var pamosties vietās, kur neesi aizmidzis. var domāt, kā sauks pīles un cāļa bērnu.
bet var vienkārši smieties.
vai tad tev ir bijis par vakaru jēdzīgāks rīts?
man nav. rīti visu sabojā. rīts dod 12 stundas, lai sabojātu tik daudz.
cilvēkiem ir pulss. tikai jāsameklē un jāuzspiež. Leave a comment |