penny_lane | Jun. 20th, 2007 02:38 pm beerniibas trauminjas tikko guugloju vaardu salikumu 'maaksla+bizness+krievija'. pusdienaas, kad biju iegrimusi sartra un bovuaaras dziives peripetijaas, pie manis pienaaca, politkorekti runaajot, koleegjis francuuzis ar aciimredzamu aziaatisku izcelsmi, un uzrunaajot paarbiedeeja taa, ka apleeju graamatu ar kolu. tad vinsh izskatiijaas shausmiigi samulsis un aicinaaja mani pievienoties vinju galdinjam. vinju galdinsh bija kompleksu maakta monreaaliete, vinsh pats ar paaraak klusu balsi un egoistisks franchu piileens. neganti, bet man tik ljoti patika knibinaaties ap artishokiem kopaa ar simonu. daudz tukshu sarunu. nemitiigi smaidiiju un jokoju, bet tas bija tikai taads panisks gaajiens, kas veel mazliet pachakareeja nuugjisko atmosfeeru. nudien jutos kaa vasaras nometnees, kur viena meedzu noliist malaa, un tad iezjeelojaas citi neviena nemiileetie, un laipni paaicinaaja pie vinjiem. tu seedeeji, klusi zjlambaaji bezgarshiigu eedienu un trulas sarunas (kuru galvenaa probleema droshi vien ir vienkaarshi nespeeja vinjas uztureet) un sleepti blenzi uz krutajaam kompaanijaam, kuras tevi automaatiski pieskaitiija atkriteejiem. ikreiz kad man rodas kaut mazaakaas asociaacijas ar pamatskolu, man ir sabojaata diena. psihologiem tur buutu ko teikt. tikliidz ir mazaakaa izveele starp vientuliibu un cilveekiem, kurus mana zemapzinja noveertee kaa (jeeezinj,) nepietiekami krutus, nepietiekami forshus...es gribu palikt viena viena viena. nekad vairs nebuushu taa devinjgadiigaa meiteniite pusgarajaas zekjees londonas lietuu. nekad vairs negribu to izslaapushi luudzosho skatienu uz pashpietiekamiem cilveekiem. Read Comments |