as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

parīze, tevi.

par francūzisko paradumu iemīlēt tikai vienu bāru, tikai vienu bulanžēriju un tikai vienu cilvēku. sevi.

par revolūcijas nemirstošo garu, kas transformējas vārgulīgos protestos un bezjēdzīgos streikos.

par sēnu, kas tik netīra, ka kāju pirkstus bail iemērkt. tik skaista, ka tik un tā būtu bail.

par paradumu sacīt 'tev ir taisnība, BET'

par trīsstāvu lamāšanos uz katra ielas stūra, kas tik un tā izklausīsies pēc dziesmu vārdiem.

par franču kino. pašlaik arī par brīvdabas kino, kur dzert vīnu, salt un skatīties melnbaltas filmas uz rozā debešu fona.

par pieķeršanos pagātnei un elkiem.

par franču opjiem, kas kafejnīcu terasēs lasa le figaro, sūc pīpes un dzer melnas mazas kafijas.

par to, ka parīzē dzimušu parīzieti satiksi reizi gadā, bet melnas šokolādes krāsas cilvēki ar mīkstu izrunu sevi dēvēs par autentiskiem francūžiem.

par to, ka var aiziet ciemos pie džima, sartra, vailda, bovuāras, piafas...

par reti draudzīgo un neliekuļoto attieksmi pret tiem, kas mīl sava dzimuma pārstāvjus.

par pigala jēlo un atklāto padibeņu draudzīgo baru.

par monmartras uzkalnu naktī, kad pazīstams ielu muzikants 1654. reizi spēlē no woman, no cry, californication, let it be...un parīze ir pie kājām, kaut tu parīzei arī- pie kājas.

par lielpilsētas anonimitāti.

par džeza klubiem.

par sanmartena kanāla bezpajumtniekiem.

par ilūzijām par pasaulē romantiskāko to, šito un vēl šito.

par zaļām miskastēm un naktī izgaismotu eifeli.

par cilvēkiem, kas atnāk, lai izvandītu tavu dzīvi, kas aiziet, lai atstātu tevi dzīvu.

par tūristu spiedzieniem.

par rembo pēdu nospiedumiem asfaltā.

par to, ka tev piestāv dzeja.

par to, ka tu man iemācīji krist uz ceļiem sešdesmito priekšā.

par nekaunīgu pieklājību un tikpat nekaunīgu vienaldzību.

par to, ka tev liekas, ka franču skūpsts ir tāda pati eksporta prece kā bagetes, šampanietis, konjaks un foie gras.

par to, ka tu nedod neko. bet ja ņem, var paņemt mazliet vairāk par visu.

par to, ka proti būt tik smeldzīga, ka noraudātas naktis, baltas naktis un tukšas naktis... ir īstās parīzes naktis.

par to, ka esi vienīgā pilsēta, kur zatlers varētu aprecēt lindu leen.

par to, ka te var gribēties būt piedzimušai un nosistai kā marijai antuanetei.

par to, ka varu iziet ielās nošņurkusi, izspūrusi, saplēstās drēbēs...tik un tā atskanēs 'mlle, vous etes charmante'

par to, ka es nekad neesmu tā mīlējusi, iemīlējusies un... kā šeit.

par to, ka tu mani neturi, bet nelaid projām.

par to, ka es tev nepiestāvu.