Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment


[info]penny_lane
Apr. 8th, 2008 03:51 am kārtējie četri no rīta

altārītis.

un dievs ar savām dalītajām personībām

un dievs gluži vai noslīcis upuros

vieni ceļ mūrus, citi grauž savus būrus

un dievs ar pītera pena sindromu

un sīki cilvēciņi ar dieva sindromu

altārītis- patvārītis

un tauta pērk ķīnā šūtus krekliņus

uz kuriem uzprintē ‘free tibet’

un pusdienojot mēs runāsim par britniju

un pēc tam par palestīnu

un pasūtīsim labu deserta vīnu

un maziem puisīšiem neviens neprasa

vai viņiem patiktu spēlēt kariņos

un mazām meitenītēm

pēkšņi liek spēlēt mammās bez tētiem

un zināšana uzliek par pienākumu zināt

un tās avīzes slinkums sadedzināt

 

 _

es būšu suns, kas tev pienesīs čības

es būšu gabaliņš no tavas nenozagtās ribas

kamēr tu rakstīsi savā cē vē, ka vairs neskaties tē vē

es būšu ornitoloģijas pulciņš, tu būsi dzeguzes ligzda

tu būsi nolādēts, un es būšu tava liksta

tā man teica zīlniece, tā viņa tika pie dzeramnaudas

 tāpēc ar ūdenspistolīti es tevi turēšu uz grauda

 

_

liriskā varone pasūtīja glāzi kalvadosa un uzsmaidīja bārmenim tā, ka smaidīt prot tikai liktenīgās sievietes, tu vēl minūtes desmit jautāsi, vai viņa patiešām smaidīja, vai tas bija krēslainās gaismas atspīdums uz šī dītrihas rēga sejas.

 

viņa gaidīja lirisko varoni, bet tas jau nebūtu nekāds lirisks varonis, ja viņš būtu tā vienkārši uzradies un noskūpstījis viņas lūpas, un vispār, kuram gan būtu drosme skūpstīt lūpas, tik sarkanas, ka noteikti garšo pēc kodīgas lūpukrāsas un piecdesmito gadu džeza klubiem.

 

es biju tikai nabaga studentiņš pie bāra, un lieliem malkiem dzēru alu, sen nolaizījusi lēto lūpu spīdumu no sevis, tāpat kā nolaiza ilūzijas par dāmu romānu cienīgiem sižetiem tavā paredzamajā pasaulītē.

 

mēs slēdzam, sacīja puisēns aiz letes, viņam bija taukaini mati un tauriņš, un tad bija jādomā par kāpostu balteņiem un kāpuriem un kūniņām un par pēdējo sen aizgājušo metro, un par to, ka rītdiena ir jau šodien un, ka rītdiena tāpat būs tāda kā šodiena.

 

kad viņa pasniedzās pēc rēķina, redzēju, ka viņai ir asinsvadu izvagotas rokas, dzeltenīgas un grumbainas, un sapratu, ka liriskais varonis neatnāks. smēķēju pie durvīm, viņi aizgāja kopā, sieviete ar izmisīgu melu kārtu centimetra biezumā uz sejas ar perfektiem vaibstiem un divdesmitgadnieks  jau noraisītu tauriņu.

 

Read Comments

Reply

From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: