Apr. 8th, 2008 03:51 am kārtējie četri no rīta altārītis.
un dievs ar savām dalītajām personībām
un dievs gluži vai noslīcis upuros
vieni ceļ mūrus, citi grauž savus būrus
un dievs ar pītera pena sindromu
un sīki cilvēciņi ar dieva sindromu
altārītis- patvārītis
un tauta pērk ķīnā šūtus krekliņus
uz kuriem uzprintē ‘free tibet’
un pusdienojot mēs runāsim par britniju
un pēc tam par palestīnu
un pasūtīsim labu deserta vīnu
un maziem puisīšiem neviens neprasa
vai viņiem patiktu spēlēt kariņos
un mazām meitenītēm
pēkšņi liek spēlēt mammās bez tētiem
un zināšana uzliek par pienākumu zināt
un tās avīzes slinkums sadedzināt
_
es būšu suns, kas tev pienesīs čības
es būšu gabaliņš no tavas nenozagtās ribas
kamēr tu rakstīsi savā cē vē, ka vairs neskaties tē vē
es būšu ornitoloģijas pulciņš, tu būsi dzeguzes ligzda
tu būsi nolādēts, un es būšu tava liksta
tā man teica zīlniece, tā viņa tika pie dzeramnaudas
tāpēc ar ūdenspistolīti es tevi turēšu uz grauda
_
liriskā varone pasūtīja glāzi kalvadosa un uzsmaidīja bārmenim tā, ka smaidīt prot tikai liktenīgās sievietes, tu vēl minūtes desmit jautāsi, vai viņa patiešām smaidīja, vai tas bija krēslainās gaismas atspīdums uz šī dītrihas rēga sejas.
viņa gaidīja lirisko varoni, bet tas jau nebūtu nekāds lirisks varonis, ja viņš būtu tā vienkārši uzradies un noskūpstījis viņas lūpas, un vispār, kuram gan būtu drosme skūpstīt lūpas, tik sarkanas, ka noteikti garšo pēc kodīgas lūpukrāsas un piecdesmito gadu džeza klubiem.
es biju tikai nabaga studentiņš pie bāra, un lieliem malkiem dzēru alu, sen nolaizījusi lēto lūpu spīdumu no sevis, tāpat kā nolaiza ilūzijas par dāmu romānu cienīgiem sižetiem tavā paredzamajā pasaulītē.
mēs slēdzam, sacīja puisēns aiz letes, viņam bija taukaini mati un tauriņš, un tad bija jādomā par kāpostu balteņiem un kāpuriem un kūniņām un par pēdējo sen aizgājušo metro, un par to, ka rītdiena ir jau šodien un, ka rītdiena tāpat būs tāda kā šodiena.
kad viņa pasniedzās pēc rēķina, redzēju, ka viņai ir asinsvadu izvagotas rokas, dzeltenīgas un grumbainas, un sapratu, ka liriskais varonis neatnāks. smēķēju pie durvīm, viņi aizgāja kopā, sieviete ar izmisīgu melu kārtu centimetra biezumā uz sejas ar perfektiem vaibstiem un divdesmitgadnieks jau noraisītu tauriņu.
Read Comments |