as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

kaut kad metro braucot garām fantastiskajai vietai, kur ziemeļu stacijas sliedes aizved uz visām pusēm, ieminējos, ka šis ir skaistākais parīzes stūrītis. kur atnākt pasapņot par to, kurp vien varētu aizbēgt. a. savā džekiskajā tonī teica: bļēēēģ, nu beidz reiz būt tāda stulba romantiķe.

šai sakarā mēs ar ievu runājām vēlāk, kā mūsdienās mainījies romantiķa koncepts. esmu kaut kur pa vidu. tas senais, no tuberkolozes mirstošais bālais zaķis, iemīlējies pats savā feiki traģiskajā liktenī vai mūsdienu sarkanrozīte ar smaidu un naivu mīlestību pret dzīvi.

ar krievu valodu tā kā uz laiku būtu cauri. nebija traki, nebija labi. komiski gan. vārdiņu 'nadajela' paguvu norīt, 'krutoj' gan izspruka. l. iepriekš teica, lai es obligāti pasaku 'intrigirujet', bet tā kā vēl joprojām nezinu, vai šāds vai citāds tur bija burtu kārtojums, tad saņēmos neizstostīt.
šodien:
man nepatīk slikta attieksme no jebkāda apkalpojošā personāla, man nepatīk cilvēki, kuri ir iedomīgi par kaut ko, kas viņiem nepiemīt, man nepatīk, ka man dotajā brīdī nav īstu hobiju, izņemot vārīšanos, pētīšanu un klausīšanos.

man patīk mafijozņiku filmas, vieglais nogurums un doma par normandiju rīt.

bet rīt sāku spēlēt drīmeros un nekādas morālās paģiras netiks pieļautas līdz pat svētdienvakaram.