as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

ja es nedzertu kolu ar antioksidantiem, nudien varētu padomāt, ka dzīvoju neveselīgi.

tā. tagad paņemu sevi aiz čupra, pievelku pie spoguļa un saku: "ja tev kaut kas nepatīk, mainies! ja tev patīk, tad aizmirsti tos, kam nepatīk. bet, bļē, ja tu vēl čīkstēsi, godavārds, mīļā, piekaušu."

šodien laikam iešu uz ekspotīciju par patiju smitu. saule velk ārā.

bet par vakardienu. izmetot visus blekautus, parastās dumības un tā. brīdī, kad kādu man slikti pazīstamu džeku no kompānijas gribēja piekaut, draudziņi aiztinās. draudzenes man nokliedza pakaļ- neej. arī aiztinās. es ar visiem saviem grādiem paliku. es gāju tirgoties ar policistiem par to, ka viņš nav vainīgs. viņš nebija. noliecu galvu aiz ,patiesībā. ja tevi sagaida džeki seši, tu esi maziņš un skruļļains francūzis, un tev aizstāvoties sanāk kādam izsist zobus, un šamējiem jāsauc policija... ek. varbūt es tur biju, jo mana džekiskā puse mīl konfliktus un mīl taisnību. muļķīgi. bet es tur biju. policisti viņu savāca un tad es biju viena. paceļot acis un ieraugot sešus draudziņus, sapratu, ka nu ir sūdi. ātri iekāpu pirmajā tuvākajā mašīnā un palūdzu, lai aizved. un tad jau bija rīts, atvērtas bulanžērijas, un, lai kā wonderland necenstos, zobi allaž paliek vietā. ptu ptu ptu tuk tuk tuk. pavasaris.