as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

šodien metro atkal kāds ubagoja. vīrietis ap četrdesmit, pat simpātisks. un viens piecgadnieks, noklausījies žēlabrunu, tiklīdz ubags izkāpj, skaļi un skaidri saka: "nav jau tā, ka viņš nevar strādāt, viņš negrib!". es sāku smieties. paskatos apkārt, visi nosodoši skatās uz mazo un mani, tantes bubinās. sasodītā liekulīgā solidaritāte! man tie parīzes ubagi, kas lielveikalos pērk dārgāku vīnu par mani. ubagi, kas apstāj bankomātus, lai tu justos neomulīgi. ubagi, kas lien sejā.

man patīk bezpajumtnieki. viņu teltis pie sēnas un alkohola smārds. bet tad, kad viņi ir ubagi. nē. man viņu ir bijis daudz.

kāda kundzīte kaut ko nomurmināja par pēriena pelnīšanu, tā arī nesapratu, kurš no mums abiem ar mazo būtu bijis sitams.

poļu studenti pamācās francijā, un aizbrauc mājās ar sociālistu vai komunistu idejām. kaktu revolucionāru un kārklu filozofu tautiņa.

šodien angļu eksāmenā eksaminētājs teica, ka man jābūt nopietnākai un organizētākai. 'es zinu. bet es nebūšu.'

nopietnība ir overrated. i love being a mess. it's who i am.