as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

ieraudzīju galīgi apsnigušu Irbīti, vilku ārā telefonu, lai nobildētu visu to sniega bārdu un sniega visu, bet pa priekšu ejošā sieviete izvilka telefonu sekundes ātrāk, uzsmaidīju viņai un teicu, ka es tieši arī taisījos bildēt, lai viņai glīši, bridu tālāk, priekšā paslīdēja un nokrita cita sieviete "nu, brīnišķīgi" viņa sarkastiski nolamājās, kamēr mulsi stāvēju, raudzīdama, vai viņai viss labi. viss bija labi, tik vien kā izkratīja sniegu no somas, un tālāk šļūkāja piesardzīgi, apzinoties, ka zoles neklausa, un es viņai iedrošinoši uzsmaidīju, kamēr viņa kaut ko teica par "peldēšanu", jā, sniegs svešiniekus satuvina, patērzēt uz ielas, un brist kupenas tālāk, nodomāju, un tad m. atsūtīja ziņu, ka esot sarkanais brīdinājums vai kas, lai cilvēki nepametot mājas, un tas salikās tik smieklīgi.

covidu mēs pārdzīvojām, bet, lūk, atnāca sniegs.


atcerējos Paula grāmatu par sniegu.