| Jan. 23rd, 2008 03:46 am ak vai cik ļoti es tev varētu pastāstīt pasaku par to, ka, ja pasaules nepieskartos pasaulei, mūsējā nesaskrāpētos.
bet es tev nestāstīšu, ka pasaules nepieskaras pasaulei, neteikšu, ka nesaskrāpēsies.
ja man būs tik bezjēdzīgi nejēdzīga sajūta, es pagriezīšu skaļāk kaut ko no maybe i'm amazed sērijas vai raudāšu kinoteātrī.
ļauj man sarežģīt un sabojāt. pašai.
tā es kļūšu liela un saprātīga.
varbūt pat tad kādu dienu iepirkšu pārtiku nedēļai, tā vietā, lai pirktu cukurspirtotus dzērienus un milzīgas dateles mirkļa priekam.
četros naktī gulēšu, ne bēdāšos par visu ko varu un nevaru.
pirms četrdesmit gadiem kaut kur cilvēki bija nekaunīgi laimīgi. pieveru acis un jūtu. gandrīz nekaunīgi spilgti. Leave a comment    |
