| Feb. 19th, 2021 11:09 am Mēs visi zinām Konrāda Hola dejojošo plastmasas maisiņu, kuru vēlāk nozaga vides aktīvisms un piedēvēja jaunas nozīmes, kuru vēlāk sasmērēja Kevins Speisjs.
Bet es tikko redzēju gaisā plandošu plastmasas cimdu, vējš piepūtis pilnu ar aukstu gaisu, glāstīja pasauli virs Brīvības ielas - vai varbūt maigi žņaudza.
Ziņās rakstīts, ka šī ir pēdējā aukstā diena. Bet cik šī ziema ir saulaina. Kopš tās vienas ziemas, kad vajadzēja fotogrāfijā pildīt gaismas spēļu mājasdarbu, es vēroju ziemas, un šī ir "fucking hell pasūti taču fotoaparātu tu dura" ziema. Man liekas, ka tāds pavasaris vēl nebūs bijis. Tas pārplūdīs mums pāri, noslīcinās mūs visā tajā izkusušajā sniegā, smaržas nesīs nost no kājām un mums trīcēs rokas.
Pēdējais pavasaris bija pārāk sen, lai šis pavasaris mūs nepadarītu pavisam trakus. Jaunais normālais, šis tagad tā būs vienmēr - ejiet dirst, šis pavasaris būs tāds, kāds pavasaris vēl nekad nav bijis. Pat ja mēs paliksim iesprostoti savās mazajās mājās un savās lielajās galvās, tik un tā - šāds pavasaris vēl nebūs bijis. Mēs pamodīsimies kādu dienu, un pat visprātīgākais cilvēks zinās, ka šādās dienās virsjakas neviens nevalkā, mēs iziesim ārā, mēs skatīsimies apkārt un meklēsim tos, kas ir izdzīvojuši, pat ja mēs viņiem nevarēsim pieskarties, tas nekas, tik un tā mēs kopīgi varēsim nokasīt visu to glumo, pretīgo, pelēko sūdu nost viens no otra un paši no sevis, vismaz vienu dienu mēs būsim jauni, skaisti un mūžīgi, ka es jums saku.
Drīz būs pavasaris, un ja tas nebūtu tik nožēlojami banāli, es kaut ko murminātu par "bet mēs būsim zaudējuši tik daudz laika/-nē. mēs pamodīsimies un būs pavasaris" "un viņa kliedza spalgi kā putns" un visas tās šausmīgās lietas, ko prātā ietetovējušas bērnu grāmatas, bet lai paliek, pietiek ar to, ka, nākot mājās, es zem maskas nekaunīgi dziedāju līdzi "c'mon baby, get me out of the cold".
Būs pavasaris. Leave a comment    |
