as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

salamājos ar labāko draudzeni. viņa teica, ka geji ir ok, ja klusi sēž stūrītī un nerāda krāniņus (jo praids esot krāniņu rādīšana).

ka latvijai jāpatur zināmi aizspriedumi, jo viņa negrib, lai kādam jebkad jautātu par viņa orientāciju kā normas lietu.

un ka cilvēkus var pataisīt ja ne par gejiem, ta par biseksuāļiem gan.

davai, nu davai, pataisi mani par lezbieti, es teicu.

par biseksuāli- mierīgi, viņa teica.

un es raizējos par sava vectētiņa aizspriedumiem, jopcik dillīt.

tikko jūnijs sākās.

vienīgais, kas mani patiešām kaitina gejos, ir tas ka dažreiz viņi izskatās pēc tīri ņemamiem džekiem.

bet nu viss, vairs par viņiem nerunāšu, lai paši tiek galā.

ja nu a. kaut brīdi bija taisnība, tad ka hetero tur nevajadzētu jaukties. ne viena pusē.

tātad nākamreiz kad kasīšos, tas būs tad, kad slimā sabiedrība mani būs pataisījusi par biseksuāli.

jūhū, divreiz lielākas izredzes tikt pie randiņa sestdienas vakarā, teiktu vudijs.

ē, nu labi. bez jūhū.