as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

'un tomēr mums ir pašlepnums,' viņa teica, es iemigu, viņa izvēmās.

'un tomēr mums ir pašlepnums,' es domāju, viņa modās. tik balti griesti, ka galva reibst.

'sūds ar pašlepnumu,' biju nomurminājusi iepriekšējā vakarā, skūpstoties uz kāpnēm. domā, es nezinu? šika bedre, drūpošām malām. naivās maukas, pēdējās grūpijas, pasakas moš ar laimīgām beigām, mēs nezinām, mēs atlūztam pirms pēdējiem teikumiem. nosargā mani, nosargā mani, lūdzos, bet lūpas nekustas. pēdējā deja. uzlūdz pašlepnums. visa rīga tevi pazīst, visa rīga dzirdējusi baumas par tevi, bet patiesību es apraku rožu dobē. pirmās salnas nāk, apsedz mani ar priežu zariem. krītoši enģeļi, krītošas zvaigznes.

tu aptaukosies, mati atkāpsies, tev būs divi bērni, zēns un meitene, un pagrimis bizness. tu sasitīsi mašīnu, rupji lamāsies, kaut pats būsi vainīgs. savai vainai ir grūti skaļi noticēt, kad mēs bijām jauni, tu teiksi, un mēģināsi atcerēties, kā, ellē, sauca to meiteni, kas vienmēr bija tuvumā, bet kuru nekad negribējās blakus. tu pateiksi savai meitai, ka viņai ir baigais snīpītis, domādams to mīļi, paies gadi, viņa izaugs par skaistu un apjukušu sievieti, kas iegrūdīs lieku naudu plastiskajā operācijā, un tad kādu dienu, viņa sāks nojaust, ka cilvēkus nevar ne mīlēt, ne paturēt ar degunu.

viņi nebūs sadrāzuši savas aknas un dzīvos mūžīgi. es uzrakstīšu grāmatu, bet tā arī nekad nesameklēšu izdevēju.

vasaras naktīs skriešu cauri pilsētai, meklējot pazaudēto sarkano blociņu, bet atradīšu tikai izplēstas lapas. kā iet? ir okei, kā pašam? nav ne vainas, kā tev? nōōrmāli, kas tev jauns? viss forši, viss pa vecam, un kā tu dzīvo? labi, baigi labi, mēs laikam jaunu dzīvokli pirksim, pastāsti labāk par sevi? nu ko ta par mani, es par tevi tik sen neko neesmu dzirdēji(..)

bet trijos naktī. labā roka sažņaugs kreiso, un galvā skanēs neatpazīstamas balsis. jāieslēdz radio.

rubika kubs. mozaīkas. krustvārdu mīklas.

vai tad es neteicu, ka mēs paši izdomājam problēmas?

bet ja es lektu pa logu, vai tu arī lektu?

protams, sasodīts, protams.

kas, tu nelektu?

(klusums)

tu šeit pazaudējis kaut ko esi, vai?

(klusums)

īstajā brīdī iezvanās telefons.

jā lūdzu?

klausos.

klausies.

kuce, mīļa kā kucēns.

pazaudēju telefonu.

labu?

mhm. tur bija vienīgā īsziņa, ko jebkad saņēmu no šitā te...kā viņu sauca?

man ir labākā draudzene, kas saka, ka viss notiek uz labu.

kur viņa ir tagad?

tagad viņa vairs nav mana draudzene.

ā.

viņa domā, ka es nemāku.

māki?

diez vai.

bet neviens cits nebija uzdrošinājies pateikt.

ak tā.