as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

vismiekliigakais cilveekos ir veelme par katru cenu nekljuut smiekliigiem citu aciis.

interesanti, tas ir vai nav amoraali/nepareizi/mulkjiigi citu radiitas/citiem domaatas emocijas atdot nepareizajiem adresaatiem?

nav negliitu cilveeku. ir tikai cilveeki, uz kuriem tu esi par maz vai par daudz skatiijies.

lai jau. un ja buus alus un melnbalts kino zem rozaa debesiim, ja buus teltis un varzju kurksti, ja buus cigaari pie okeaana, skreejieni liidz aizraujas elpa un vienmeer vieglas, kodiigas skumjas-

tad ziniet... es buushu vinneejusi.

dzīve kā biezpiens ar debessmannas piegaršu. un visam tam- vienmēr izbeidzies termiņš.

un tad es sapratu, ka varbūt tradīcija vēlēties nav tik daudz māņticība kā psiholoģisks triks ātri, zibšņa ātrumā, noformulēt visu ko tev vajag pilnai laimei. mana vēlēšanās pamanījās sastāvēt no nieka trim vārdiem, no kuriem divi: 'es' un 'vēlos'

un vispār, kā teica i., ja dzīvē būtu tikai ar dzimumu atšķirībām un attiecībām saistītas problēmas, gan jau ka mēs punķotos daudz, bet dzīvotu ilgāk.

tā muļķīga atmaska par pieradināšanu. neviens nepieradina. paši pierodam. un paši nespējam par sevi uzņemties atbildību.

jo, protams, esmu slikti audzināta, citādi savaldītos, zinādama, ka te izģērbties, tā pat nav pārprasta drosme, tas ir tikai kautrīgs kvieciens.

'es precēšu bāreni,' teicu māsai, skatoties sex&city ar šarlotes treja māmiņu.

māsa dzēra kolu un garlaikoti pārjautāja- 'bārmeni? mja. tev jau patīk tādi kā stīvs. lieli bērni. tu būtu tipiskā dēlu māte.'

vakardien teicu i., ka man pietrūkst sajūta, ka tu man pietrūksti.

zemapziņu un draugus tu vari čakarēt kā vien vēlies, būtībā visu parāda tas, vai pirms satikšanās tu noskuj/noepilē/novaksē kājas. arlabunakti.

interesanti, ja visi vadītos tikai pēc instinktiem un intuīcijas, pasaule būtu labāka vai nemīlīgāka vieta?

nospiežot 'play', kāds mani aizved uz munameģi.

pēdējā laikā man patīk būt ar meitenēm. viņas ir interesantākas par cilvēkiem, kas kaitina vai nu ar to, ka grib vai nu ar to, ka negrib tevi ievilkt gultā.

spēlēties. azarts ir atslēgvārds. ir arī cita veida spēles.

lai arī kas tas būtu, mirklī, kad uzvaras garša teju uz lūpām, varu sadarīt daudz daudz aplamību.

'tā ir tikai spēle,'- tai brīdī ir visabsurdākais apgalvojums.

(paņem savus alvas zaldātiņus, un es tevi mīlēšu mūžīgi mūžos)  

In about 1981, during a Jacksons tour, a woman known later to be a stalker had accused Jackson of not claiming the paternity of one of her fraternal twins. She went so far as to call herself "Billie Jean Jackson", and to claim she was married to the singer. The woman was later sent to a mental hospital.

man tīk salds pops, komerciāls futbols, biezs alus, lielas diētiskās kolas pudeles, reklāmu pauzes, izmisušas mājsaimnieces, metro cilvēkkokteiļi, piedauzīgas drēbes, nepilngadīgi puišeļi, lētas lubenes un banāli mirkļi.
apēdiet mani vakariņās un uzdzeriet šampanieti.

'dievs, dod man tādu spēku spēt mēslos uzsmaidīt citiem un novēlēt vismaz viņiem skaistu vakaru. dievs pasargā urbānos enģeļus. dievs, pasargā metro mūziķus. viņi katru dienu mums piespēlē pilnas kabatas mūsu pašu.'

ir ļoti jāuzmanās, lai cilvēki, kas tev pēkšņi kļūst tuvi, svarīgi, indispensable.
ka viņi tādi kļūst tikai un vienīgi, ka
pareizajā laikā un vietā viņi gadās.

bohēmu nepārdod diesel fuel for life pudelītēs.

(kad no tavām asarām kāds sacels stikla pilis
jā, tad tu varēsi sniegt sūdzības valsts dienestos
pagaidām nogaidām)

aizkustinoši vienmēr ir skaistāk kā skaisti.

es esmu tā, kurai vienmēr ir vismaz viens nepastāstīts stāsts un vismaz astoņi pastāstīti. un nevienam no viņiem nav jābūt par piena zobiem.

man nepatīk izteiciens 'give him a chance' vai 'give it a chance'. toties man patīk 'give me a chance'.

tricky.

vēl skumjāk par pielipšanu cilvēkiem, kuriem tu nepielīpi, ir viņus izsmelt. ļautiņi, kas beidzas kā piena pakas.

dažreiz kvalitātei nav nozīmes. nozīme ir iepelējušiem sapņiem, kas pamanās uzdīgt