as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - October 8th, 2017

ļoti savāds džeks kaņepē, nesapratu, uz vielām attapies vai gadījies tāds no paša sākuma, kaut ko ne pārāk nesaprotamu runāja, mazliet par jēzu un mazliet par ko citu, piesēdies man blakus, bet neizskatījās pārmēru kaitīgs, dusmīgi murmināja un sita kājas pret zemi, tad atnāca puisis, nezinu, vai no šejienes vai vienkārši nolēmis atrisināt situāciju, bet apjautājās, kas viņam ir par problēmu. šāds bija viņu dialogs, kura beigās es nenoturējos un tomēr no izlikšanās, ka viss, kas notiek pusmetra attālumā, neattiecas uz mani, izplūdu smieklos.

-kā iet? viss labi?
-nav viss labi, mīklu nevaru atrisināt.
-kādu mīklu? *paskatās uz leju* ā, kurpi nevari aizsiet. interesanti.
-nav interesanti, garlaicīgi.
-klau, varbūt izejam ārā? uzpīpēt gribi?
-kas tu esi? tu esi kārdinātājs?
-nu, tu jau zini, ka sātans ir ļoti izskatīgs.

toč neprecētam bērniņu nedod adoptēt?