as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 24th, 2017

re, es uzrakstīju par to filmu, par ko visi jautā, vai galīgi stulba vai tomēr ne. un joku beigās mani dzīve piespieda izskaidrot, cūcība. 

patiesībā man nedaudz besī pink floyd. jau kopš tās reizes, kad bija jāiet klausīties pink floyd visādos āgenskalna namiņos ziemā, jāpārsalst īsos svārciņos un jājūsmo par lietotu mēbeļu no holandes džekiem, tāpēc, ka gari mati un kļošas. vai varbūt bija jājūsmo tikai par vienu?

tikko ausīs sāka skanēt time un es gandrīz apgāzos no nepatikas, kuru man, protams, vajadzēja piedzīvot, bet tad es noskipoju uz nākamo puķu spēka dziesmu, kur bija kaut kas par nelaimīgu mīlestību, nē, es esmu reāli sekls cilvēks.


protams, man patīk arī tad, kad viņi dzied par nelaimīgu mīlestību. pret cilvēkiem, nevis pret dzīvi, protams. ā, un tad tā, kas bija the squid and the whale, bet tā jau arī tāda gaudošana bez drāmas. man riebjas pink floyd drāma.