as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 11th, 2017

izcils tvīts:
"Reģistrēts pirmais pērkona negaiss, tātad no šodienas oficiāli drīkst sēdēt sniegā!"

kad pārdevēja pajautāja dokumentus, atjokoju kaut ko ierasti nodrāztu, no sērijas - mīļš paldies.

viņa nepievērsa nekādu uzmanību. padodot atpakaļ karti, viņai trīcēja rokas, mati ar lēkšķainām blaugznām, rokas sarkanas. viņa aizrijās ar klepu, mēģinot to klepu noslēpt iedzēra no pustukšas mangaļu pudeles.

veseļojieties, nočukstēju, ejot ārā. un sajutu milzīgu kaunu par šo teikumu/vārdu.

vilnis ķirsis kāpņu telpā garantē veselības apdrošināšanas polisi visiem pensionāriem - un pēkšņi viss, kas mani pasaulē skumdina, to visu iemiesoja vilnis ķirsis, kura plakātu es saplēsu, vien saglabājot to tizlo solījumu - katram gadījumam.

kaut kad taču atnāks vasara, vai ne?

pašķirstīju vecas bildes un secināju, ka spēju saredzēt drausmīgi skaistas lietas, bet neesmu spējusi uzlikt pareizos akcentus, izmest lieko. nodomāju, ka tagad spētu, caur tagadni fotošopēt šīs kļūdainās bildes, kas pašas apēd savu iespēju būt skaistām.

un tad noguruši nodomāju: ha-ha. kā tad. caur tagadnes prizmu izmainīt pagātni, of course you could.