as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - April 28th, 2017

kafejnīcā pārdzirdēju kārtējo sviestu, meitenes runā par to, kā saprast savu iekšējo būtību, analizē viena otru. jau iekšēji nodomāju kaut kādu mizantropisku huiņu parasto, tad pacēlu acis. pusaudzes. pusaudzes, penij, mļe. jaunas, muļķīgas, visas tādas brillītēs, gatavas uzsūkt dzīvi un sūc kā māk.

imagināri izpļaukāju sevi un pasmaidīju. enough is enough, es tevi piespiedīšu mīlēt cilvēkus, penij, vēl aizvakar tu viņus dievināji.

laikam tas ir kaut kādas psiholoģijas mājasdarbs. viņas sauc savas īpašības. tikai sliktās. kaut kā nomācoši.

vispār es domāju, ka cilvēki ir tikai feministi* vai idioti**


*liela daļa feministu neatzīst, ka ir feministi, un tas ir diezgan absolūti fine. vēl daļa negrib, lai viņiem piekar birkas, un tas ir superfine. kā mūsu performančpasākumvideo teica beibe: es neēdu gaļu, bet tāpēc vien nesaucu sevi par veģetārieti - tā ir izvēle, sevi var saukt kā vien sirsniņai kārojas. būt feministam = uzskatīt, ka sievietes ir tiesīgas būt līdzvērtīgas, tas arī viss, cik vienkārši un forši.

**tādi, kas domā, ka sievietes ir īpaši atpalikušas, ekstrēmi "citādākas", nepiemērotas pārāk daudz funkcijām, kas nav tieši saistītas ar cilvēku, kas nav sievietes, gēnu pavairošanu un visādu tādu sūdu. ai, vai arī happens to be sievietes un legitly domā, ka vīrietim viņas jāuztur, jo viņām ir vagīna, un vagīna tas ir pārāk smuki, lai to negribētu uzturēt un aprakt liliju kaudzē, neatkarīgi no visa cita konteksta... tas ir, kamēr viņas nebalso un mazgā traukus vai ko tamlīdzīgu.