as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - January 17th, 2017

uztaisīju manikīru pa 2 eiro un aizgājām uz bezmaksas individuālo kikboksa treniņu. haštag brīvdiena.

sākumā pret klepu man aptiekā piedāvāja kodeīnu, tad antibiotikas. kad nopirku klepus sīrupu un c-vitamīnu, aptiekāre uz mani paskatījās tā, ka man bija skaidrs: ko ta uz templi vai homeopātisko aptieku negāji, bērniņ?

tā ir dabiska sajūta, kad liekas, ka visi kaut ko ōsam dara, un tu tikai viens idiots tērē laiku?

vēl bija šāda jauka epizode. mēs gatavojam stundu sīkajiem, rokdarbiņš, kur burts d jāaplīmē ar ķepiņām, astīti, zvīņām - tip beigās sanāk dinozaurs. gatavojam izejmateriālus, griežam ārā d burtiņus. d., izgriezis savu pirmo d, rāda man un vietējai meitenei.

d: is it okay?
es: yeap.
d *ierastajā nervozajā perfekcionismā*: sure? isn't it too big or too small?
es *ierasti emocionāli, bet not intended*: it's perfect. i love your d.

britu džeks sāk ņirgt.

vietējā meitene, pilnīgi ignorējot smiešanos: no, i think it is too big. they might fight, because somebody gets a smaller one. everybody will want a big one.

mēs visi raudam.