as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - September 28th, 2016

sēž valmieras teātra un dailes teātra aktieri un diskutē par "lumpeņu kultūru". par popkornu un tirgus somām un tā. man vienmēr liekas interesanti, ka šīs asociācijas ar stulbumu ir tik ārišķīgas. es īpaši neēdu popkornu, bet man tiešām atšķirībā no visiem šeitan nav tāda sajūta, ka pelnu sanatoriju man spētu sabojāt popkorns. jā, pieminēja šausmīgo epizodi ar kaut ko, kas pelnu sanatorijā ēdis popkornu. man tas vairāk liekas mīlīgi komiski. cilvēki, kas nevar aizvērties drīzāk. un tie kā reiz mēdz būt glīti glīti saģērbti cilvēki ar pareizajām somām. un otrkārt- lumpeņu kultūra is actually termins, ko lietot bez ironijas. lieliski.

emīlija ir pizģec ku apburoša, bet tikko nolīdu stūrī, lai pastrādātu, un viņa, protams, izdomāja runāties. nē, es nesaprotu, kā vecāki ar bērniem strādā vai dara tamlīdzīgas lietas.

it's all very pīk pīk pīk.

grima māksliniece lido atkal:

-es nesaprotu, kas tā par politiku, ka tos bēgļus, nē, nu tos, ko sauc par bēgļiem, laiž eiropā? tas ir kaut kāds musulmanisms tagad? jo strādātāji jau viņi nav.

tālāk aizgāja kaut kas ar to, ka tam ir kaut kāds sakars ar pensionētiem politiķiem, kam neesot ko darīt.

cilvēki, kam nav naudas, un kas mēģina izlikties, ka viņiem tāda ir, pat viņi nav tik uzjautrinoši kā tie, kam ir nauda, un kas mēģina izlikties, ka viņiem tādas nav. vieni ārda birkas, otri instagrammē.