| Aug. 10th, 2016 11:40 am pirms gadiem pieciem, sešiem es atklāti teicu, ka, ja būtu jāizvēlas strādāt ar vīrieti vai sievieti, vienmēr izvēlētos strādāt ar vīrieti. tāpat kā mēdzu teikt, ka sievietes kolektīvā vispār ir lāsts. vēl es atklāti atzinu, ka esmu rasiste.
bieži, lai attaisnotu attieksmes, man tikai jāieskatās savās krāsainajās atmiņās.
savukārt es ļoti labi saprotu, ka pierakstot komentāros, ka domāju, ka man kā vīrietim maksātu vairāk, riskēju ar "ai, nu attaisno vien savu lūzerismu kaut kā" reakciju. par visu ko citu, izņemot manu pasaulē mīļāko nodarbošanos, esmu ar mieru teikt, ka ir miljons apstākļu. un, nē, maizes darbiņā cits dzimums neko klaji nemainītu. ja nu vienīgi pieņemot, ka daudziem vīriešiem piemīt lielāka nekaunība kā man paprasīšanā un pieprasīšanā. bet tā nu ir mana vaina, apgalvojot, ka vēlmi visiem būt labiņai definē dzimums, apgalvoju vēl n lietas, ko i netaisos apgalvot. labāk sist sev pa pirkstiem klusumā.
tomēr gribēt būt režisoram un gribēt būt sievietei vienlaikus - tas mēdz būt ļoti liels izaicinājums. kā reiz jau atbildēju d., kas ieinteresēti jautāja, vai tiešām režisori parasti drīkst būt tik emocionāli kā režisors X - jā, režisori drīkst. režisores nedrīkst. uz seta man reiz arī paskaidroja, ka tas, ka manī neklausās, saistīts ar balss augstumu- tas tak sen pierādīts, ka vīrieši nereaģē uz augstiem tembriem. ir pajautāts, vai ir mēnešreizes. kā operatoram ir pateikts, lai meitenīte pasēž, kamēr atnāks operators. kā režisoram- labdien, režisorīt, labdien.
tiesa, jo augstākos plauktos tu iekulies, jo laipnāk, respektpilnāk un tā tālāk. bet līdz tiem plauktiem IR jātiek. "cik skaisti, tāda trausla meitene, tāda liela kamera, vai cik smuki!" n reizes jāiziet cauri. jāklausās, kā tavi līdzbiedri tiek dēvēti krietni vien adekvātākos epitetos.
un, jā, es esmu emocionāla. un, nošaujiet, nedomāju, ka radošās profesijās tas ir pats ļaunākais, kas var gadīties. bet, redziet, es tomēr neesmu bijusi tik emocionāla, lai vīrietim, kurš man darba kontekstā pateica: "vai, kāda tu esi nešpetna kucīte!" nodarītu fizisku kaitējumu. uzvara.
upd: vēl viena lieta ir par seksualitātes apzinātu izmantošanu. kamēr tu gribi to izmantot, viss čotka, diskriminēta arī nejūties, vari izflirtēt savu ceļu bieži vien daudz kur, problēmas sākas, kad saproti, ka neuzskati to par pareizo ceļu. vēl nesen, kad sajutu piezīmi, kas man izraisīja pretreakciju, atvēru muti un teicu: eu, eu, eu, kas tas par seksismu? tipa ne pārāk agresīvi, tipa gandrīz vai jokojot. kāda cita meitene man uzlika roku uz pleca un teica: penij, beidz. penij, nevajag. bet ar seksismu, tas ir mazliet kā ar kaķēniem. kad sāku filmēt kaķu meitenes filmu, pēkšņi uz visiem stūriem manīju noklīdušus, pusslimus kaķēnus. pirms tam - nebiju pat ievērojusi. taču tāpēc vien, ka sāku pievērst uzmanību šiem kaķēniem, nevarētu apgalvot, ka redzēju kaķēnu halucinācijas. ai mīn, varētu. varētu, protams. 4 comments - Leave a comment |
