as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - July 20th, 2016

labrīt, man ir komatsāpe. pēkšņi nespēju izdomāt, vai teikumā iz sērijas:

Būdā, visu redzošās suņmāmuļas uzraudzībā, kucēni mācījās vicināt astītes.

tur tiešām jābūt tiem komatiem?

man patīk lasīt cosmopolitēnu, skatīties šausmīgus tīņu seriālus, awkward, piemēram, vai gossip girl, lasīt visādu lubu un tīņu literatūru, jo tur viss ir vienkārši. un tik loģiski kā motivatoru plakātos, tik uzkrītoši stulbi un banāli, bet nav ko iebilst, sapņi dod spārnus, apskāviens var pateikt vairāk nekā tūkstoš vārdi un tā tālāk un tā vēl joprojām.

es sevi par to ienīstu, protams. kad vakarā varētu noskatīties kādu vecu filmu, kas jau sen gruzd apziņā, tā vietā ienirstu kaut kādā sūdā, un uz mirkli pasaule ir vienkārša vieta.

pirmā mīlestība ir īstā. ja tu būsi patiešām godīgs, tas atmaksāsies. ja tu strādāsi (pie tam strādāsi kolāžveidīgā montāžā, strauji un aizraujoši), viss piepildīsies. visu var izrunāt. protams, kaut kad bērnībā, kad aptvēru, ka seriāli ir tāda idiotiska lieta, kas apraujas, jo citādi visiem būtu jāsaslimst, jānomirst un beigu titri būtu smagi depresīva pieredze, tāpēc pēdējās sezonas samierinās ar melanholiju, kur kāds ņujorkas dzīvoklī izslēdz gaismu, iekāpjot labākā un gaišākā nākotnē.

pasaule, kur visi cilvēki ir mazliet muļķi, bet labi. pasaule, kur tajā brīdī, kad viss ir slikti, tas, kurš izgājis pa durvīm, atnāks atpakaļ un pateiks īstos vārdus. pasaule, kur visi bēbīši ir gaidīti, pasaule, kur visām nāvīgām slimībām piestāv pēkšņi brīnumi, pasaule, kur nevienu nevajā nožēla. pasaule, kur vienmēr visu var sākt no jauna.

pasaule, kur tu pats vienmēr zini īstos vārdus. un, kas vēl svarīgāk, tu tos vārdus, tu viņus tiešām domā.

sāpes vienkārši ir laimes priekšspēle, kaut kas, kas laimi ļauj izjust īstāk un ilgāk.

un stulbos tīņu seriālos neviens nekad neskatās stulbus tīņu seriālus, lai aizbēgtu no realitātes.

gaišmataina meitene sirsniņsvārkos un ļoti perfektu kosmētiku pasūtīja latti. tad atnesa latti atpakaļ, paziņojot, ka tā netaisa latti. nosauca oficiantu par 'jauno cilvēku', nolamāja, un tā ar mērķi- es te esmu pasūtījusi LATTI, ja, un jūs man ko? kaut gan uzmanību viņa man pievērsa jau ienākot, ir cilvēki, kam patīk pret apkalpojošo personālu izturēties kā pret sūdu, jau pirms viņi nav īpašā sajūsmā par savām kafijām. varbūt viņai bija slikta diena. katrā ziņā "jaunais cilvēks" negribēja strīdēties, atdeva naudu, un atteicās runāt par to, kā jātaisa latte. viņa sašutusi apsēdās ārā un kādu laiku vēl tur sēdēja. man tas likās šausmīgi smieklīgi. es izstormošu ārā ar savu naudu, un tad par ciešanām uz mirklīti izmantošu jūsu terasīti.

tagad man mazliet gribas pasūtīt latti, lai noskaidrotu, vai tai kafijai kaut kas patiešām kaitēja, vai tomēr pasaulē ir tādi glīti sabesījušies susuriņi, kam patīk peldēties tonālajā krēmā un savās netaisnajās dusmās.

very instagram ciešanas.