as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - April 18th, 2016

vecmāmiņa lūdza, lai paskatos internetos, kur viņas divreiz jaunākā draudzene pazudusi. izslēgts telefons. paskatījos. nomirusi.


gribas uzpīpēt.

sarunās parasti izvairos no formas "esmu bijusi", "biju aizgājusi" un tamlīdzīgi. ja nevairos, tad lielākoties izmantoju vīriešu dzimti.

lasot kādu citu tekstu, atsitos pret šo formu, un sapratu, ka ar pirkstu aizbraucu līdz autores vārdam. tiešām autore. izrādās, tas vienkārši bija garš bezpēdu citāts.

tas būtu kaut kādā ziņā slikti, ja es visos savos tekstos atteiktos no šīs formas iestīvināšanas sieviešu dzimtē? cik nu tekstos vispār nepieciešama subjektivitāte, pavisam reti.

protams, uzreiz rodas jautājums, ko tad darīt ar īpašības vārdiem, bet īpašības vārdi man nekremt. varbūt tāpēc, ka īpašības, kas man piemīt, varbūt var saredzēt caur dzimuma prizmu, bet veiktās darbības - nē, tas jau vairs nav godīgi.

garlaikoju pati sevi, gaidu kādu, kas atnesīs naudu kafijai. ja drīz nepienāks īsts pavasaris, atstiepšu ķepiņas.