| Mar. 16th, 2016 11:35 pm māka gatavot ēst tomēr ir kaut kas fenomenāls. tik ļoti subjektīvs kaut kas. pie tam neviens nekad nevienam nepasaka: nice try, bet labāk nevajag. atceros nosēdējusi supergaras vakariņas pie kādas spāņu lēdijas, kas čaloja par savu kaislību uz ēstgatavošanu un savu kulinārijas blogu 'n shit. tās bija drausmīgas vakariņas. garlaicīgas UN sliktas. bet viņa taču nomirs nezinot, ka nevienam nav kaislības uz viņas kaislību.
visi, kas vispār jebkad taisa ēst, viņi lolo ilūzijas par savu slepeno talantu vismaz kaut kādā mērā. ārpus tiem koķetajiem "ak, es pat olu nemāku uzvārīt", visi citi tur pie sirds slepenreceptītes un pārliecības kā vajag un kā nevajag.
pārī vispār otrs var nosprāgt no saindēšanās ātrāk nekā nodarīt pāri lepnam pavārītim ar pārdesmit gadu stāžu savā imaginārajā mājas restorānā, pasakot - eu, nu atšujies ar tām savām vakariņām, tev nesanāk.
varbūt tāpēc pasaulē ir tik daudz sliktu restorānu. kaut kas no america's got talent vai kā nu tos šovus sauc, kad radi un draugi iedrošina no galvas līdz kājām, un tad cilvēks uziet uz skatuves un dzied, visi šausmās ģībst un brīnās, kā iespējams, ka neviens nekad šim cilvēkam nav pateicis, ka viņam nesanāk. bet muzikalitātē vismaz ir kaut kas objektīvs. 8 comments - Leave a comment |
