penny_lane | May. 31st, 2007 02:51 am izvēdinājusies fellīni burzguļkošuma vakars. un tad tu iznāc no kinoteātra, ir pilnmēness, tūristi čabinās pa latīņu kvartālu un gaismas ir spilgtākas kā parasti.
un jūs ar L. runājat par draugiem narkomāniem, neko, vēlmi apzīmēt sevi no galvas līdz kājām, valodu sajukumiem, kazakiem razboiņikiem nātrēs un mammām.
es eju mājās gar Gare du Nord, pulkstenis pāri diviem, paklūpu pār aizmigušu bezpajumtnieku, un vēlreiz apstājos pie eurostaru zibināšanas un mīlu tos, kurus vienmēr esmu mīlējusi.
Jaunkundz, jaunkundz, tev sauc pakaļ, bet tu jau sen esi pieradusi neklausīties.
maukas parīzietes, noņurd tevi nenoķērušie, un tu pasmaidi, jo tev gribas būt parīzietei, un dažreiz arī mazliet maukai. vismaz tā, kā to uztver viņi. kā kādu, kas augstprātīgi sarauc degunu, un neklausās. jo tev ir pilnmēness, rītdiena un viss nosapņotais un vēl neizsapņotais.
tu esi laimīga un skaidrā vienlaikus. un tā taču tomēr gadās tik reti. Read Comments |