Jul. 6th, 2015 07:19 am modos daudzkārt. no lietus, no sapņiem, no apjēgas.
skaistākais sapnis laikam bija rimi kasiere, kuru bildināja, kamēr blakus kasē paslēpies kaža dziedāja ārkārtīgi banālu dziesmu par piederīgām sirdīm. viss veikals applaudēja, tikai kāds vīrietis, kurš spītīgi turpināja stāvēt rindā, kaut bija redzams, ka kasiere (apaļīga dāma pāri 35) ir mazliet aizņemta ar ko citu. tad viņš sāka piesarkt, burkšķēt un dusmoties, stipri bojājot ballīti. viņš metās ārā no veikala, pagalam demonstratīvi un skaļi.
nokliedzu viņam pakaļ, ka, ja viņš ir tāds neiecietības paraugs, var iet nošauties. tad paskatījos vēlreiz apkārt uz aizskustinātām sejām, sakaunējos un nobrēcos vēlreiz: nē, nē, nenošaujieties. iemācieties labāk mīlēt cilvēkus. daži sāka smieties. es pamodos. gāza lietus. kad tā līst, gribas dalīties ar sajūtu.
lampa- diskusiju kultūra izskatās, ka mums ir pagalam vāja, toties tieši tāpēc attīstāma. taču politiķu roasts bija šokējoši lielisks. ka texxxtu meitenēm sanāks, par to lieku šaubu nebija, bet arī comedy latvia džeki spridzināja, un kad beigās publika piecēlās kājās, lai izrādītu atzinību pašu politiķu drosmei, sirds pielija siltām cerībām par labāku nākotni.
festivāls, kura nosaukumu neatceros, tādēļ saukšu to par leikēmiju - es biju noreibusi, nebiju paredzējusi tur nokļūt un kad ierados - uz skatuves stāvēja ivars krasts. neko sliktu līdz ar to nespēju pateikt.
diena limbažos- tikpat nejauša un pagalam burvīga. pavisam negaidīti pēkšņi vēl parādījās šubr., un katrai mazai grūpijai viena saruna ar šubr. var attaisnot veselu svētdienu, bet vēl jau bija braukāšanās, peldēšanās un vazāšanās, šādi meitene var iemīlēties brīvībā.
jā, veselu mūžību nebiju nekur devusies viena. tad laikam visi ceļi sajūk prātā un top par apgāztiem astoņniekiem. es to darīšu vēl. 2 comments - Leave a comment |