as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 28th, 2014

pašā sākumā cilvēki spēja atcerēties visas savas iepriekšējās dzīves. tā bija skaista doma. cilvēki, kas dzīvo mūžīgi, krāj atmiņas, mācās no kļūdām, kļūst aizvien labāki, aizvien skaistāki, cilvēki, kuri dzīvo- jau mācēdami dzīvot.

taču, ikreiz pārdzimstot no jauna, cilvēki sūdzējās. nespēja pierast. ilgojās pēc iepriekšējās dzīves, pārmeta radītājam, ka tas nomainījis viņu formu un izskatu. pagalam pieķērušies vecajai dzīvei, viņi nemācēja dzīvot jauno. un iepriekšējā dzīvē viņi nebūt tik lielā sajūsmā par sevi nebija, tikai tai aizejot, viņi pēkšņi kļuva nostalģiski un činkstoši.

pat ja viņi pārdzima tūkstošreiz skaistāki, tūkstošreiz labāki, viņi nemācēja neilgoties pēc pagājības. un, pats jocīgākais, viņi nemaz nemācēja mācīties no kļūdām. it kā pavisam citos apstākļos, citos veidos, bet viņi spītīgi pieļāva tās pašas kļūdas. vadījās pēc iepriekšējo dzīvju pieredzes, labāk rīkojās tā, lai iznākums jau būtu zināms, tas nekas, ka slikts.

radītājs domāja, ka tas ir visskaistākais, kas var būt. miljoniem atmiņu. dzīve bez bailēm.
un viņam bija bezgalīgi žēl, kad viņš bija spiests cilvēkam atņemt šo atmiņu.

un viņš redzēja, ka šķietami tīru dvēseli ir daudz grūtāk pieķēzīt. cilvēki tapa muļķi. un viņš brīnījās, ka tikai muļķi nebaidās mācīties dzīvot. mūžīgi no jauna. tikai tad, kad viņš atņēma cilvēkiem brīnumu, viņi sāka dzīvi saredzēt kā brīnumu.

protams, beigu galā neviens cilvēks īsti neko neiemācījās. bet tas nekas, domāja radītājs, viens un garlaikots, kaut kur mūžības gaiteņos, spēlēdamies ar svešām atmiņām.

...ar to es gribēju teikt, ka esmu ļoti ļoti pārgurusi.

īsi par aktuālo.

vispār tā ir šausmīga traģēdija, ka patīk skaisti vīrieši. viņi tak visā pasaulē tipa trīs gabali!

tagad ļoti ļoti ilgi jādomā, lai vispār kādu šajos platuma grādos nosauktu. un tie, maitas, taču zina, ka smuki.

kaut manā gadījumā varbūt vārds "skaists" nav īstais. seksuāli pievilcīgs. un, ja vīrietis nav seksuāli pievilcīgs, tad viņš var būt ideāls, bet man... man nestāv tipa uz humora izūtu, nudien ne.

vulgāri tēviņi ir potenciāli vienīgais tips, kas spēj mani pavilkt, arī tad, ja viņiem nav laba āda, viegli trenētas rokas, labi zobi, mati, kas neatkāpjas, glīti vaibsti, un tādas ekskluzīvas lietas.

vīrieši parasti ir pretīgi. raupju vai taukainu ādu. svīst. neuzskata, ka zobi jādabū plus mīnus vienā rindā. viņiem mēdz būt blaugznas. viņi mēdz ģērbties idiotiski. viņi noresnē neproporcionāli un neglīti. un viena no inteliģences izpausmēm neizskaidrojamu iemeslu dēļ bieži ir stāvēšana pāri tādiem sīkumiem kā sievietes estētiskā bauda.

upd: topā ir teikt- bet jūs neapvainojieties.

(saskaitīju. septiņi. septiņi čaļi frendlistē, ko uzskatu par pievilcīgiem. ne skaistiem, izteikti pievilcīgiem. viens gan redzēts tika bildēs.)