as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 2nd, 2014

pēkšņi sagribējās būt dienvidos un gulšņāt pludmalē kopā ar kādu puisēnu ar perfektu vēderpresi un šausmīgu pareizrakstību.

tviterī bija bilde, kur nogalināts vīrietis gulēja uz ielas. parasti pārlecu šīm bildēm ātri un neskatos. arī uz sabrauktiem kaķēniem un beigtiem putniem neskatos, nāk virsū fizisks nelabums. bet skatiens kaut kā aizkavējās tik daudz sekunžu daļu, lai ievērotu, ka uz augšu parāvies krekls un zem tā- tumši matiņi, kas sedz vēderu. un jūtu, kā šie matiņi iegravējas manās smadzenēs, liekot domāt par kaut ko dzīvu, dzīvniecisku pat, un tik neizturami kontrastē ar asinīm.

es nomiršu, tā arī nepieņēmusi nāvi.

un, iespējams, tas būtu vienīgais iemesls mirt. kaut mazliet saprast.

ziņkārība. uzzināt, kas mani tik bieži spēja paralizēt.

bet tagad. tagad gribētos pieskarties kādam siltam un elpojošam. ar lūpām. piesūkties dzīvību. piedrāzt nāvi.