as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - April 15th, 2014

vispār tā pieaugušo dzīve mani nesajūsmina. nevienā acī. nav tā, ka nevar pieņemt. bet ir tā, ka pieņemot noteikti parādās grumbiņas nepareizās vietās. un pieaugušo dzīve ir kliedzoši muļķīga. man, lūdzu, kucēnu mīlestību, asaras uz grīdas, lietas, kuras mīlu tik ļoti, ka pati piemaksāju, lai darītu, iespēju m. atbildēt- ka, jā, droši, es gribu tevi šovīkend apciemot barselonā, vēlus rītus un maigas paģiras, man, lūdzu, brīvību, dzīvi, ko nosist, dzīvi, par ko pārdzīvot.
šī vispār nav dzīve. es pazīstu dzīvi. dzīve ir ceļš, dzīve ir aizrauta elpa, dzīve ir nepārtraukti smiekli, dzīve ir histērija un vēlme nolekt no augstām ēkām, kamēr līst. dzīve ir kāds, ar ko dalīties.
labākajā gadījumā šī ir pauze starp dzīvēm.

vēl viena lieta, ko esmu ievērojusi par pieaugušo dzīvi- tāda sajūta, ka šokolāde ir vienīgā atļautā bauda. visu laiku kaut kur kāds cienā ar šokolādi.

laikam lai brīžiem aizmirstu, cik nebērnišķīgs un nomācošs šis viss pasākums ir.