as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 25th, 2013

izmetu no fb draudziņiem divus cilvēkus, no kuru cinisma un stulbuma kļuva slikti. laikam nekad tā vēl nebiju darījusi, laikam tomēr arī esmu daļa no masu psihozes. vakardienas savu komentāru gan arī izmetu. man nav nekāda sakara ar to visu, man nekārojas asinis, bet negribas arī domāt par to, cik ļoti sistēma ir sapuvusi. lokāli, globāli, kāda starpība.

reizēm mani vairāk interesē, kas ar cilvēku notiek pirms nāves, nevis pēc.

kā jau minēju, es naudas dēļ esmu gatava darīt tikai to, ko būtu gatava darīt par velti. tā nav drosme, tas ir slinkums. un nepiekrītu arī, ka katram ir sava cena. un negribu neko zināt par tiem, kas pērk un pārdod solījumus, vārdus, nejaušas dzīvības.

kā visi citi, es arī domāju, ka tie kropļi, kas nespēj cilvēkiem acīs paskatīties, ir pelnījuši vairāk kā nicinājumu.

no otras puses- sūrstoša apziņa, ka tā būs izrāde, ko kāds jau raksta, nepāriet.

un visbeidzot. kaķīša dzirnaviņas esat taču lasījuši, vai ne?

"so he was probably asked- do you want to be on tv? and he said: hell, yes!"

en reakcija, kad runājam par maximu un pieminu nabaga jauno ziņās pabijušo čalīti.

un mēs smejamies.

vai es jau esmu teikusi: smieties un kniebties? nekā cita šai pasaulē nav un nebūs.