as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - October 2nd, 2013

ai. tik jocīgi. es vienmēr biju klejotājs. vienmēr zināju, ka cilvēki nav nekas tāds, uz ko paļauties. ka piedzīvojumi, kustība- vienīgais, kas vispār kaut kā vērts. tagad skatos, kā blakus čuč viens no tiem cilvēkiem, kurus tik ļoti negribas pazaudēt. skaidrs, ka pazaudēšu. skaidrs, ka visa komunikācija ir lielākā vai mazākā mērā virspusēja.

un tomēr. tāds bezdibenis no tās meitenes, kas nicināja atvadas.
un tomēr. ja nevar nekur citur, kaut uz šo pašu tallinu jāaizbēg.

rīt. rīt es apsolu pamosties. paskatīties spogulī un pa ilgiem laikiem pajautāt sev pa īstam.

meitenīt, ko tu gribi? un, kas tev stāv ceļā?

stakes. viss, kas dzen uz priekšu stāstu. to taču man iemācīja tik sen.

es mīlu andri keišu.

ā, vēl man ir interesanta pc problēma, pulkstenis neiet uz priekšu, neļaujas regulēties un vispār ir sajucis prātā. sagūglēju, ka kaut kāda pulksteņbaterija esot beigta, tāpēc arī viss tik šausmīgi. baterija, tas izklausās pēc pirkt, ja es kaut ko pirkšu, tad tas būs saldējums. a var instead kaut kā nahrenizēt to datora pulksteni vispār?