as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - July 5th, 2013

tas mirklis, kad šķiet, ka noticis kas nelāgs, kad kāds ilgi neatbild uz telefona zvaniem vai pazūd nebrīdinājis. mazās paranojas adatiņas, kas dursta aizvien uzstājīgāk.

tad viss. pēkšņi viss ir labi, viss izskaidrojas, viss atrisinās.

jāsaka: "paldies dievam."

bet tirpas paliek. apziņa, ka kādu dienu, kādu reizi viss neatrisināsies pats no sevis. kādu dienu, kādu reizi tevi neviens un nekas nenomierinās.

un, ka šīs reizes ir tāds nekaitīgs treniņš. lai tu iztēlē pietiekami daudz reizes izspēlētu dažādus scenārijus un brīdī, kad kāda maza pasaule tiks noārdīta līdz ar pamatiem, prāts nebūtu pavisam tukšs. būtu vismaz priekšstati par savu iespējamu reakciju.

saraudājos tak pie tā viguļa. sviests.

“Those days are gone, and good fucking riddance to them; unhappiness really meant something back then. Now it's just a drag, like a cold or having no money. If you really wanted to mess me up, you should have got to me earlier.”