| Jun. 10th, 2013 10:09 am "čaba," viņš iepazīstoties teica, "nu gandrīz kā zvaigžņu karos."
bet visiem ir pielipusi mīlināmā forma. čabijs. lūk, čabijs šorīt pirmoreiz nebija uzvilcis krekliņu ar kāda festivāla, meistarklases vai rental kompānijas logo. viņam šorīt uz krekla bija jociņš par dabas aizsardzību. runā, ka viņš esot ļoti sarkastisks oriģinālvalodā. savā vārgajā angļu valodā viņš ir aprauts, jauks, viegli uzjautrināts un ļoti, ļoti kluss. "yes", "no", "cool".
vēl viņš ir ļoti jauniņš, bet var nojaust, ka viņš tālu tiks un ir jau ceļā.
esmu jau kaut kā pieradusi nesarunāties pārāk daudz, aizraušanās ar valodu lieka, mēģinu formulēt lietas vienkārši, nezaudējot domu, bet galvenais-reti. un devītajā dienā, peldoties ap visiem šiem cilvēkiem, esmu sapratusi, ka lielākā vai mazākā mērā visi paguvuši izbesīt. par viedokļu nesakritību, par klaju stulbumu, par liekvārdību, par spītību. vienalga. visi, izņemot čabiju. un es ļoti komfortabli pilnīgā klusumā ēdu brokastis kopā ar viņu.
varbūt valoda ir pārvērtēta.
franču vīram, ko filmējam, ir igauņu sieva. viņu abu angļu valoda ir absolūti katastrofāla. bet viņi acīmredzami saprotas.
-that time when we did that thing, you remember.
-ah, that thing, in that... yes.
-and then we try to how to say?
-yes, yes, yes. Leave a comment |
