as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 7th, 2013

pasniedzējs ierosināja, lai mēs atrodam ļoti lētu pussabrukušu māju kaut kur tālu prom no civilizācijas, dažus aktierus bezdarbniekus un visi kopā iebarikādējamies. viņam žēl, ka tādiem talantīgiem cilvēkiem visiem tāds nihilisms uzmeties. aizrādīju, ka mēs esam nepietiekami talantīgi. tieši tādi, lai kritizētu citus, bet pārmēru kļūdītos paši, lai aizrautos ar darīšanu.

pastāstīju o., mēs uzjautrinājāmies par iespējamiem scenārijiem un par to, cik nopietni pasniedzējs šo ideju centās pārdot. t. savukārt referencējās uz māju pasaules malā un ieteica man dzemdēt viņiem visiem bērnu un pašai aizbēgt.

tā māja tagad ir manā galvā. uz to māju reizēm aiziešu, kad viss būs ļoti sūdīgi.

un atkal tā meitenīte koķetē ar lielajiem puikām satori intervijā. vēl es minētu, ka, ja rupji vispārināt, man ir aizdoma, ka radošu cilvēku bērni mēdz gadīties neparasti normāli un pieauguši, nevis tādi valdzinoši šizīgi, kas noder intervijās (dzīvē-not so much). jeb, kā blakus ļoti trāpīgi uzjautrinās t.: "iekomentē, ka tavs trīsgadīgais bērns intervējas daudz krutāk".

vot, praktiskā izglītība. broken english, šķībi komati, tik vien tā prieka, ka saproti, kā lietas reāli(ne)notiek.